Reportāža no ANAGAMAS cepļa

Galerijā «Ligzda» apskatāma jaunā trauku kolekcija no tikko izņemtā japāņu ANAGAMAS cepļa. Tējas trauki klusiem ziemas vakariem, krēmaini baltas piena krūzes, vāzes smalkām ziedu kompozīcijām un zirņu bļodiņas Ziemassvētku mielastam. Maigas krāsu kompozīcijas un latviska funkcionalitāte raksturo šai rudenī uguns rūdītos māla traukus keramikas darbnīcā «Cepļi».

Laipni gaidīti!

Vienošanās par apmeklējumu zvanot Ingrīdai pa telefonu 29234867.

Uguns savienošana

Uguns savienošana

Ingrīdas Žagatas tradicionālās keramikas darbnīca «Cepļi» sadarbībā ar Latvijas Mākslas akadēmijas keramikas studentiem aicina uz japāņu tradicionālās trauku apdedzināmās krāsns — ANAGAMAS — atvēršanu 25. oktobrī 14.00.

2000. gadā realizētā projekta «Uguns savienošana» ietvaros, viesojoties un iepazīstoties ar Latvijai tik ģeogrāfiski tālas, tomēr emocionāli un garīgi tuvas pasaules uztveres redzējuma kolēģiem Hokaido salā, dzima sapnis un ideja par šādas trauku apdedzināmās krāsns izveidi. Redzot un sajūtot mūsu tautu kopīgo estētisko vērtību izpratni, veidojās pārliecība par šo tradicionālās kultūras vērtības integrācijas iespējamību. Pateicoties dažādām likteņa sakritībām un labvēlīgiem nosacījumiem, divpadsmit gadu lolotais sapnis šī gada augustā ir materializējies un 18. oktobrī ar mīlestību un krāsns meistara Andresa Allika (Igaunija) gādīgajām rokām tā pirmo reizi tiks pildīta ar darbiem. Trīs dienu garumā tie sildīsies, līdz sasniedzot 1300°C temperatūru pārklāsies ar īpašo pelnu glazūru, kas raksturīga japāņu keramikai. «Cepļu» meistaru praksē tas būs satraukuma un saviļņojoša prieka mirklis, kurā dalīties laipni aicinām arī Jūs!

Ingrīda Žagata

+371 29234867

cepli@cepli.lv

Ieskatam foto no ANAGAMAS būvēšanas procesa:

Projekts «Uguns savienošana» 1999—2001

2000. gadā sadarbībā ar fotogrāfu Vilni Auziņu un japāņu keramiķiem no Hokaido salas notika projekts «Uguns savienošana». Notika radošās darbnīcas «Cepļos», vairākas izstādes Latvijā, kā arī meistardarbnīcas un izstādes Japānā.

„Ingrīdas satikšanās ar japāņiem bija nejauša, turpretī kopējā podniecības izstāde — likumsakarīga. Attālumam, kas viņus šķir, nav nozīmes. Svarīgāka ir garīgā radniecība, gēnos iekodētā vērtību skala un arhetipi, tāpat arī līdzīgi mākslinieciskie nodomi un vīzijas. Podniecība nav vis kaut kāda vizuālā māksla — te jāsavāc kopā visas piecas maņas un vēl sestā  — atmiņas un nojautas. Bez tām kultūras slānis ir pārāk plāns un plakans.

Izstādes darbiem gribas pieskarties ar pirkstu galiem, lūpām un mēli, saost dūmu aromātu, pieklaudzināt un sadzirdēt klusu zvanu. Ingrīdas Žagatas keramika ir kā videi draudzīgs, ekoloģiski tīrs produkts mūsu piesārņotajā mākslas tirgū.“

Tekstilmākslinieks Georgs Barkāns rakstā «Uguns kveldētais savienojums» 2000. gada 24. februāra laikrakstā Literatūra un māksla Latvijā

„Projekts un tā ietvaros notikušās izstādes ir veidojies kā divu podniecības meistaru amata studiju un kopīgas radošās darbnīcas rezultāts. Katrs no viņiem, neskatoties uz dzīves vietu un vecumu starpību, ir gājis līdzīgu meistarības apgūšanas un atziņu ceļu. Atšķirība ir tāda, ka Latvijā ir izplatīts priekšstats par Japānas tradicionālas podniecības mākslas nesatricināmajām vērtībām un trauku nemainīgo kultūras funkciju, bet Japānā tikpat kā nekas nav zināms par indoeiropiešu atzara, latviešu kultūras tradīciju pamatu. Šī projekta viens no lielākajiem ieguvumiem ir abu tā tiešo dalībnieku un daudzu iesaistīto atbalstītāju atklājumi, ka Japānā tradicionālā māksla ir piedzīvojusi tādus pašus zaudējumus kā jebkurā industriāli attīstītā valstī, bet Latvijas amatniecības filozofija nav eksotisks pārpratums pasaules kultūras vēsturē.

1999. gadā Higasikavā dzīvojošais, Japānas Hokaido salas pazīstamais meistars Tadao Sato un Latvijā , Limbažu rajonā dzīvojošā meistare Ingrīda Žagata vienu mēnesi Duntes «Cepļos» kopīgi veidoja traukus, veica to apdedzināšanu atklāta uguns ceplī, demonstrēja amata paņēmienus bērniem un iepazinās ar keramikas mākslu citu meistaru darbnīcās. Radosās darbnīcas mērķis bija arī apkopot informāciju par to, kā katras valsts tradicionālā māksla ietekmējusi laikmetīgo mākslu, un kā šodien strādājošu amata meistaru rokrakstu ietekmē formas meklējumi, dizaina atziņas un tādas paradoksu ilustrācijas, kas nav saistītas ar trauka funkcionālo prioritāti.

Projekta mērķis ir veicināt Latvijas un Japānas mākslas tradīciju izpēti, apzināt piemirstas estētisko motivāciju atziņas un popularizēt uzskatu, ka tradicionālā podniecības formu pakļautība funkcijai ir ierobežojums, kas atstāj neierobežotas iespējas meistara estētisko priekšstatu parādīšanai un radošai tradicionālo amata paņēmienu izmantošanai.“

Vilnis Auziņš 2000. gada 20. janvārī

Reportāža 14.11.2009

14. novembrī uz «Cepļiem» bija sabraucis krietns pulciņš interesentu. Vispirms tika vērts vaļā ceplis un cepļa oglēs vārīta tēja, pēc tam kamēr raku ceplī Tenis Preiss karsēja bronzu, apmeklētāji izmantoja iespēju kārtīgi nopētīt un iegādāties svaigi nodedzinātos traukus, padzert tēju, un uzkost kādu plātsmaizes gabaliņu. Gan lielie, gan mazie labprāt izmantoja iespēju pavizināties Londas seglos.

Tumsai iestājoties bija pienākusi kārta bronzas liešanai un Jāņa Teterovska uguņošanas priekšnesumam «Podu ugunīgā elpa»

Šis tas no bildēs redzamajiem podiem vēl iegādājams galerijā «Ligzda».

Gaidīsim Jūs atkal citureiz.

Foto: Māris Jonovs