Aicinām apmeklēt izstādi «Dziesma top citādi»

Aicinām apmeklēt Dziesmu un deju svētku tautas lietišķās mākslas izstādi «Dziesma top citādi», kas atvērta Rīgas Mākslas telpā līdz 8. septembrim. Vērienīgajā izstādē ir apskatāmi gandrīz 2000 darbi dažādās lietišķās mākslas jomās. Izstādē piedalās vairāk nekā 900 Latvijas meistaru, tai skaitā Ingrīda Žagata ar savu melnās keramikas trauku kolekciju — vāze, krūzes, šķīvis, bļoda.

Aicinām uz lietišķās mākslas izstādi
Brīvdabas muzejā 1. un 2. jūnijā

Aicinām uz lietišķās mākslas izstādi Brīvdabas muzejā 1. un 2. jūnijā

Aicinām visus uz skaistāko lietišķās mākslas izstādi Brīvdabas muzejā 1. un 2. jūnijā. Būs nopērkami jaunās trauku kolekcijas podi, ko karstus ņēmām no cepļa 26. maijā. Īpašā piedāvājumā lielās alus krūzes, kausi un bļodas ar Saules zīmēm, vāzes Jāņu zālēm un skaistie sālstrauki ar koka vāciņiem, un protams arī tējas kannas dažādos tilpumos un krūzītes.

Uz tikšanos Brīvdabas muzejā!

21. augustā Ingrīdas Žagatas keramikas darbnīcā «Cepļi» Jūs gaida Pirmās Starptautiskās podnieku dienas «Māla rotācija»

Biedrības «Saules rats» un radošās darbnīcas «Cepļi» sadarbībā ir izauklētas pirmās Starptautiskās podnieku dienas! Pirmā pasākuma vadmotīvs ir «Māla rotācija». Radošā foruma ietvaros no 2010. gada 20. līdz 22. augustam Ingrīdas Žagatas darbnīcā Duntē tiksies Latvijas, Igaunijas un Baltkrievijas keramikas meistari, lai stiprinātu podniecības amata garu, novērtētu viens otra idejas un rastu jaunu radošuma dzirksti katrs savai darbnīcai, kā arī kopīgiem spēkiem veicinātu podniecības attīstību.

Podniecība ir viens no senākajiem un vienmēr cienījamiem amatiem. Laika gaitā keramikas izstrādājumu nozīmei ir mainījusies: keramikas izstrādājumi vienmēr bijuši nepieciešami kā ikdienas priekšmeti, taču šobrīd tie ir svarīga tautas mākslas izpausme, kas nepieciešama kultūras gara saglabāšanai un nodošanai nākamajām paaudzēm. Tādēļ keramiķe Ingrīdai Žagata un viņai līdzīgi domājošajie aktīvi darbojas, lai podniecības kultūrvēsturiskā šķautne nepazustu mūsdienu multimediju, zinātnes sasniegumu un informācijas pārpilnajā pasaulē.

21. augusts ir «Māla rotācijas» publiskā diena. Šajā dienā no 16.00 varēsiet vērot melnā cepļa izņemšanu, retā un savdabīgā papīra cepļa kurināšanu un izņemšanu, kā arī būt klāt un piedalīties dažādu Latvijas novadu, Igaunijas un Baltkrievijas meistaru keramikas darinājumu improvizētā izstādē un arī paši izmēģināt savu izveicību uz podnieka virpas.

Tiekamies 21. augustā Duntē!

Starptautiskās podnieku dienas «Cepļos» atbalsta Valmiermuižas alus, Keramserviss, Maiznīca «Lielezers», Limbažu piens.

Smuk’, smuk’ podiš’ — 2 Valmierā

15. maijā 19.00 Muzeju nakts priekšvakarā, Valmieras novadpētniecības muzejā atklās četru podnieku — Ingrīdas žagatas, Diānas Dzelmes, Gata Dzērves un Naura Galviņa, keramikas izstādi «Smuk’, smuk’ podiš’ — 2». Kas vieno šos tik attālu dzīvojošos māksliniekus? Atbilde ir visai dīvaina — atkarība no māliem un godbijīga mīlestība pret tradicionālās kultūras mantojumu.

20.00 Jums būs iespēja piedalīties radošajā darbnīcā un RAKU cepļa dedzināšanā.

«Ciparnīca» Tals keramik’
Diāna Dzelme un Nauris Galviņš
http://ciparnica.blogspot.com

Vamieras novadpētniecības muzejs
Bruņinieku iela 3, Valmiera
+371 64223620
muzejs@valmiera.lv
http://muzejs.valmiera.lv

Projekts «Uguns savienošana» 1999—2001

2000. gadā sadarbībā ar fotogrāfu Vilni Auziņu un japāņu keramiķiem no Hokaido salas notika projekts «Uguns savienošana». Notika radošās darbnīcas «Cepļos», vairākas izstādes Latvijā, kā arī meistardarbnīcas un izstādes Japānā.

„Ingrīdas satikšanās ar japāņiem bija nejauša, turpretī kopējā podniecības izstāde — likumsakarīga. Attālumam, kas viņus šķir, nav nozīmes. Svarīgāka ir garīgā radniecība, gēnos iekodētā vērtību skala un arhetipi, tāpat arī līdzīgi mākslinieciskie nodomi un vīzijas. Podniecība nav vis kaut kāda vizuālā māksla — te jāsavāc kopā visas piecas maņas un vēl sestā  — atmiņas un nojautas. Bez tām kultūras slānis ir pārāk plāns un plakans.

Izstādes darbiem gribas pieskarties ar pirkstu galiem, lūpām un mēli, saost dūmu aromātu, pieklaudzināt un sadzirdēt klusu zvanu. Ingrīdas Žagatas keramika ir kā videi draudzīgs, ekoloģiski tīrs produkts mūsu piesārņotajā mākslas tirgū.“

Tekstilmākslinieks Georgs Barkāns rakstā «Uguns kveldētais savienojums» 2000. gada 24. februāra laikrakstā Literatūra un māksla Latvijā

„Projekts un tā ietvaros notikušās izstādes ir veidojies kā divu podniecības meistaru amata studiju un kopīgas radošās darbnīcas rezultāts. Katrs no viņiem, neskatoties uz dzīves vietu un vecumu starpību, ir gājis līdzīgu meistarības apgūšanas un atziņu ceļu. Atšķirība ir tāda, ka Latvijā ir izplatīts priekšstats par Japānas tradicionālas podniecības mākslas nesatricināmajām vērtībām un trauku nemainīgo kultūras funkciju, bet Japānā tikpat kā nekas nav zināms par indoeiropiešu atzara, latviešu kultūras tradīciju pamatu. Šī projekta viens no lielākajiem ieguvumiem ir abu tā tiešo dalībnieku un daudzu iesaistīto atbalstītāju atklājumi, ka Japānā tradicionālā māksla ir piedzīvojusi tādus pašus zaudējumus kā jebkurā industriāli attīstītā valstī, bet Latvijas amatniecības filozofija nav eksotisks pārpratums pasaules kultūras vēsturē.

1999. gadā Higasikavā dzīvojošais, Japānas Hokaido salas pazīstamais meistars Tadao Sato un Latvijā , Limbažu rajonā dzīvojošā meistare Ingrīda Žagata vienu mēnesi Duntes «Cepļos» kopīgi veidoja traukus, veica to apdedzināšanu atklāta uguns ceplī, demonstrēja amata paņēmienus bērniem un iepazinās ar keramikas mākslu citu meistaru darbnīcās. Radosās darbnīcas mērķis bija arī apkopot informāciju par to, kā katras valsts tradicionālā māksla ietekmējusi laikmetīgo mākslu, un kā šodien strādājošu amata meistaru rokrakstu ietekmē formas meklējumi, dizaina atziņas un tādas paradoksu ilustrācijas, kas nav saistītas ar trauka funkcionālo prioritāti.

Projekta mērķis ir veicināt Latvijas un Japānas mākslas tradīciju izpēti, apzināt piemirstas estētisko motivāciju atziņas un popularizēt uzskatu, ka tradicionālā podniecības formu pakļautība funkcijai ir ierobežojums, kas atstāj neierobežotas iespējas meistara estētisko priekšstatu parādīšanai un radošai tradicionālo amata paņēmienu izmantošanai.“

Vilnis Auziņš 2000. gada 20. janvārī